Tuesday, 23 February 2016

Kāpēc ir tik grūti sasniegt savu mērķi


Meistar, reiz jautāja skolnieks, -kāpēc pastāv grūtības, kuras traucē mums sasniegt mērķi, novirza mūs no izvēlētā ceļa, cenšas likt atzīt mūsu vājumu?

-Tas, ko tu sauc par grūtībām,- atbildēja Skolotājs, - patiesībā ir daļa no tava mērķa. Pārtrauc ar tām cīnīties. Kad izvēlēsies savu ceļu, tu vari par tām domāt un ņemt vērā. Iedomājies, ka tu šauj ar loku. Mērķis ir tālu, tu to neredzi, jo uz zemes ir nolaidusies bieza rīta migla. Vai tad tu cīnīsies ar šo miglu? Nē, tu gaidīsi, kad uzpūtīs vējš un migla izzudīs. Tagad mērķis ir saskatāms, bet vējš novirza tavas bultas lidojumu. Vai tad tu cīnīsies ar vēju? Nē, tu vienkārši noteiksi tā virzienu un veiksi labojumu un  šausi, izvēloties nedaudz citu leņķi.  Tavs loks ir smags un ciets, un tev nepietiek spēka, lai nostieptu stopu. Vai tu cīnies ar stopu? Nē, tu trenēsi savus muskuļus un katru jaunu reizi nostiept stopu tev izdosies arvien labāk.
-Bet ir taču cilvēki, kuri šauj no lokana un viegla loka skaidrā un bezvējainā laikā,- sašutis teica skolnieks. – Kāpēc tad tikai mans šāviens savā ceļā sastop tik daudz šķēršļu? Vai tiešām Visums pretojas manai virzībai uz priekšu?
-Nekad neskaties uz citiem, - pasmaidīja Skolotājs,- katrs izvēlas savu loku, savu mērķi un savu laiku šāvienam. Vieniem mērķis ir precīzs trāpījums, citiem – iespēja iemācīties šaut.
Skolotājs pazemināja balsi un pieliecās skolniekam tuvāk:
-Un vēl, manu zēn, es gribu tev atklāt šausmīgu noslēpumu. Visumam gar tevi nav nekādas daļas. Tas nekam nepretojas un nevienam nepalīdz. Migla nenolaižas pār zemi tamdēļ, lai traucētu tavam šāvienam, vējš nesāk pūst tamdēļ, lai traucētu tavas bultas lidojumam, stingrais loks radīts ne tamdēļ, lai tu apzinātos savu vājumu. Tas viss eksistē pats par sevi, neatkarīgi no tavas gribas vai vēlmēm. Tas esi tu, kas  nolēma, ka trāpīt mērķī spēsi šajos apstākļos. Tāpēc, vai nu pārstāj sūkstīties un sāc šaut, vai arī samierinies un izvēlies krietni vieglāku mērķi. Mērķi, kurā vari trāpīt pa tiešo.

No comments:

Post a Comment